Sabiedriskajā telpā jau vairākus gadus norit asas diskusijas par efektīvāko izlietoto dzērienu iepakojuma apsaimniekošanu, tomēr līdz pat šim brīdim nebija veikti ekonomiski aprēķini, kā pilnas dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas varētu ietekmēt Latvijas dzērienu industriju, sabiedrību un valsts budžetu.

Pētījums apliecina Latvijas dzērienu ražotāju vairākkārt paustās bažas, ka, ieviešot Latvijā depozīta sistēmu vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam (PET & skārdenes), industrijai tiks uzlikts papildus izmaksu slogs vairāk nekā 9 miljonu latu apjomā ik gadu, neskaitot papildus sākotnējās investīcijas sistēmas izveidē vēl deviņu miljonu latu apjomā.

AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone – Zatlere:

“Šobrīd, kad valsts ekonomika ir praktiski sasalusi, uzlikt Latvijas ražotājiem papildus jebkādus apgrūtinājumus, kas neveicina ekonomikas izaugsmi, ir augstākajā mērā absurds! Kopējās investīcijas depozīta sistēmas ieviešanā būs 9,3 miljoni latu. Savukārt iesaistīto pušu – ražotāju, tirgotāju un būtiskākais – patērētāju jeb visas sabiedrības – kopējās papildu izmaksas depozīta sistēmas uzturēšanā būs vēl 9 miljoni latu ik gadu. Latvijā patlaban ražošanas nozares cīnās par izdzīvotspēju un neviena no nozarēm nav tādā finansiālā pozīcijā, lai atļautos šādus ieguldījumus. Kopējās investīcijas šajā sistēmā ievērojami pārsniegs iespējamo sabiedrības labumu.”

AS “Aldaris” valdes priekšsēdētāja Ināra Šure:

“Jau tuvākajā laikā dzērienu ražotāji pētījumu plāno iesniegt visās ar šo jautājumu saistītajās valsts institūcijās. Uzskatām, ka ir svarīgi saprast, ka no šī dārgās sistēmas cietēji būs visi – gan ražotāji, gan patērētāji, gan valsts.Lai kompensētu depozīta sistēmas ieviešanu un uzturēšanu, sagaidāmais dzērienu cenu pieaugums, kas varētu samazināt nozares noieta apjomus vismaz par 6%. Tādējādi valsts gada laikā, neieņemto nodokļu veidā, zaudēs vismaz 3 miljonus latu. Ļoti ceram, ka pēc iepazīšanās ar PriceWaterhouseCoopers veikto pētījumu tiks mainīti pašreizējie plāni 2012.gadā ieviest dārgo depozīta sistēmu PET un skārdenēm “.

SIA “Cido Grupa” ģenerāldirektors Marijus Kirstukas:

“Ražotāji apzinās atbildību par izlietotā dzērienu iepakojuma apsaimniekošanu visefektīvākajā un saprātīgākajā veidā, rūpējoties par patērētāja interesēm. Mēs piedāvājam visus pieejamos resursus, ieskaitot ievērojamus Eiropas Savienības līdzekļus, novirzīt eksistējošās konteineru sistēmas attīstībai un iedzīvotāju izglītošanai, skaidrojot konteineru sistēmas un atkritumu šķirošanas sniegtās priekšrocības. Dzērienu ražotāji piedāvā ieviest depozīta sistēmu tikai uz atkārtoti lietojamo stikla iepakojumu.”

Jau ziņots, ka LR Vides ministrijas sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Iepakojuma likumā”, kas paredz steidzamā kārtā – 2012.gadā – ieviest obligāto vienreiz lietojamā dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu.

Dzērienu industrija jau ilgstoši mēģinājusi pārliecināt, ka depozīta sistēmas ieviešana vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam ir neadekvāti dārga un ekonomiski nepamatota, taču līdz šim nozarei nebija starptautiski atzītu auditoru pētījums, kas apliecinātu šo apgalvojumu.

Latvijas alus darītāju savienība pārstāv mazās alus darītavas – SIA “Piebalgas alus”, AS Agrofirma “Tērvete”, SIA “Zaksi” (“Užavas alus”), SIA “Alus nams” (“Brālis”), SIA “Bauskas alus”, SIA “Lido” (“Lido” alus darītava), SIA “Gulbenes alus”, SIA “Krāslavas alus”, SIA “Abula” (Brenguļu alus) un SIA “Brūveris”.

Latvijas alus darītāju asociācijā ietilpst AS “Aldaris”, AS “Cēsu alus”, SIA “Cido grupa”, Lāčplēša alus darītava, SIA “Lodinga uzņēmums”.

Latvijas bezalkoholisko dzērienu ražotāju asociācijā ietilpst “Cido grupa”, “Gutta”, Latvijas zaļais punkts, “Tetrapak”, AS “Aldaris”, AS “Cēsu alus” un SIA “Coca-Cola HBC Latvia”.