Kopš 2009.gada, kad Cēsu alus pirmo reizi Latvijā veica tik apjomīgu alus tirgus izpēti, veidojas stabila alus popularitātes izaugsmes tendence – ja pirms trīs gadiem Latvijā par iecienītāko dzērienu tika atzīts vīns, alu atstājot otrajā vietā, tad 2011.gadā šī attiecība ir mainījusies Latvijas sabiedrībai atzīstot alu par populārāko dzērienu.Alus Latvijā tradicionāli ir un saglabā savas līderpozīcijas kā iecienītākais dzēriens tieši vīriešu vidū (47%), tomēr alus kopš 2009.gada kļuvis iecienītāks arī sieviešu auditorijā (+5%). Sieviešu auditorijā aug arī alus kokteiļu popularitāte. Interesanti, ka alus patēriņš un popularitāte aug arī visos Latvijas reģionos, izņemot Rīgu, kur alus patēriņš nedaudz samazinājies un atgriezies 2009.gada līmenī.

„Jau trešo gadu pētot alus tirgu un uzdodot respondentiem pamatā vienus un tos pašus jautājumus, varam sekot tendencēm, kas veidojas gadu griezumā. Gandarī alus popularitātes stabils pieaugums Latvijā – izaugsme nav strauja, bet tā ir stabili augšupejoša. Pozitīvi vērtējams arī fakts, ka alus kļūst par svētku un tradīciju dzērienu un tā lietošana no sporta spēļu vērošanas pie TV ekrāna aizvien biežāk pārceļas uz krogiem un restorāniem. Šīs iezīmes apliecina visu Latvijas alus darītāju ieguldījumu alus kultūras veidošanā un attīstībā,” atzīst AS „Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone – Zatlere.

Latvijā tradicionāli iecienītākais ir gaišais alus (56%), tomēr vērojot jaunu alus tirgus nišu ekspansiju vietējā tirgū, šogad pētījumā tika iekļauts arī jautājums par nefiltrētā alus popularitāti – rezultāti apliecina, ka 15% respondentu iecienījuši tieši šādu – nefiltrētu alu. Nefiltrētā alus izplatība un popularitāte ir jauna tendence tieši Latvijā, jo pārējās Baltijas valstīs tipisks ir visnotaļ neitrāla rakstura viegls alus, bez īpašas pēcgaršas.

Gadu gaitā pieaug vienai alus šķirnei lojālo patērētāju loks – katrs 6 respondents apgalvo, ka viņš izvēlas tieši vienu, savu iemīļoto alus zīmolu. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem, patērētāji aizvien vairāk uzmanību pievērš alus cenai (+3%) un ražotājam (+2%), tomēr par galveno izvēles kritēriju alus iegādē atstājot garšu – 49%.

Aptaujājot iedzīvotājus par to, kāds sabiedrības vērtējumā ir tipisks latviešu alus, bez iepriekšējos gados atzītās izteiktās rūgtenu apiņu garšas, šogad vērtējumos parādāsjaunas nianses, minot alus tumīgumu un karameļu nokrāsu, ko var skaidrot ar aizvien plašāku nefiltrētā alus cienītāju loku.

AS „Cēsu alus” 2009. gadā pirmo reizi Latvijā izstrādāja un ieviesa Baltijas alus indeksu. Indekss ietver to, cik daudziem cilvēkiem alus ir iecienītākais dzēriens, cik bieži tas tiek dzerts un kādās situācijās priekšroka tiek dota alum, nevis citiem alkoholiskajiem dzērieniem. Kopumā indekss parāda alus popularitāti pār citiem dzērieniem.

2011.gada Baltijas alus indekss: (teorētiski maksimālais indekss ir 100 punktu vērtībā)
Lietuva 55,5 (+0,9) – izteikts Baltijas līderis
Igaunija 51,6 (-3,5) – otrā vietā, pat pie vislielākā krituma šajā gadā
Latvija 49,9 (-0,6) – kopš 2009.gada viszemākais rādītājs

2009. un 2010.gadā Baltijas alus indeksa rādītāji pieauga, savukārt 2011.gadā pirmo reizi ir kritums indeksa parametros. Šogad pieaudzis tikai Lietuvas rādītājs, kamēr Latvijā ir neliels, bet Igaunijā – ievērojams indeksa samazinājums. Lietuvas augsto indeksa rādītāju skaidro fakts, ka tieši šajā valstī ir lielākais un biežākais alus patēriņš – 38% respondentu bauda alu 2-3 reizes nedēļā, kamēr Latvijā šis rādītājs ir gandrīz uz pusi mazāks – tikai 22%.­